Kāpēc fona mūzika dažiem cilvēkiem palīdz koncentrēties (un novērš citu uzmanību)

📖 Lasīšanas laiks: 7 minūtes un 51 sekunde

Vai esat dzirdējuši par "lifta augstums"30 sekunžu logs, lai iepazīstinātu ar sevi vai savu ideju, aptverot vienu vai divus galvenos punktus, vienlaikus veidojot saikni ar sarunu biedru?

Ņemsim šo literāro piemēru. Jūs iekāpjat liftā, lai nokļūtu biznesa torņa 17. stāvā, kur gatavojaties satikt VIP personu, kuru esat izmisīgi centies sasniegt jau gadu. Jūs esat viens lifta kabīnē. Un te fonā skan mierīga biroja mūzika.
Kas notiks jūsu galvā? Vai fona mūzika palīdzēs jums koncentrēties uz prezentāciju? Vai arī tā traucēs jūsu domāšanai?

Dažiem maiga melodijas dūkšana ir ideāla vide koncentrēšanās un radošuma veicināšanai; citiem tā kļūst par uzmanības novēršanas līdzekli, kas traucē koncentrēties. Fona mūzikas kontrastējošā ietekme daudzus ir mulsinājusi, un izrādās, ka loma ir individuālajām atšķirībām smadzeņu apstrādē, personīgajām vēlmēm un veicamo uzdevumu veidam.

Tāpēc iedziļināsimies zinātnē, kas slēpjas aiz mūzikas ietekmes uz koncentrēšanos, izpētīsim gan tās priekšrocības, gan trūkumus, un sniegsim praktisku ieskatu, kas palīdzēs jums optimizēt savu skaņas vidi pēc iespējas labāk.

Zinātne, kas slēpjas aiz mūzikas un koncentrēšanās

Mūzika pamatā sastāv no skaņas viļņiem, kurus raksturo to frekvence, kas nosaka skaņas augstumu, un amplitūda, kas nosaka skaļumu. Šiem skaņas viļņiem ir dziļa ietekme, jo tie mijiedarbojas ar mūsu dzirdes sistēmu un dažādos veidos ietekmē smadzeņu ķīmiju. Konkrēta mūzikas skaņdarba ietekme var ievērojami atšķirties atkarībā no konteksta, kurā tas tiek piedzīvots. Tādi faktori kā mūzikas ritms, skaļums un sarežģītība var vai nu uzlabot koncentrēšanās spējas un produktivitāti, vai arī kalpot kā uzmanības novēršana.

Plaši pētījumi ir atklājuši vairākus galvenos mehānismus, ar kuriem mūzika ietekmē mūsu psiholoģiskos un fizioloģiskos stāvokļus:

Neirotransmiteru modulācija

Mūzikas klausīšanās stimulē dopamīna izdalīšanos, kas ir neirotransmiters, kas cieši saistīts ar prieka, pastiprinājuma un motivācijas sajūtām. Šī bioķīmiskā reakcija var uzlabot koncentrēšanās spējas un fokusu, atvieglojot sarežģītu uzdevumu veikšanu vai mācības.

Smadzeņu viļņu sinhronizācija

Mūzikas ritmiskie elementi var saskaņoties ar mūsu smadzeņu viļņu dabiskajiem ritmiem, veicinot dažādus garīgos stāvokļus. Piemēram, lēnāks temps, kas bieži atrodams nomierinošā mūzikā, var izraisīt relaksāciju un mazināt stresa līmeni, savukārt mūzika ar ātrākiem ritmiem var paaugstināt modrību un enerģizēt klausītāju. Šī sinhronizācija var spēlēt galveno lomu garīgo stāvokļu pielāgošanā konkrētu aktivitāšu prasībām (tostarp ēšanai, vingrošanai fitnesa vai iepirkšanās...).

Selektīva uzmanība

Zinātniskie pētījumi, tostarp psihologu veiktie pētījumi Glens Šelenbergs 2005. gadā veiktie pētījumi parādīja, ka fona mūzika var efektīvi maskēt traucējošos vides trokšņus. Šis maskēšanas efekts ļauj smadzenēm efektīvāk koncentrēties uz galveno uzdevumu bez pēkšņu, uzmanību traucējošu skaņu iejaukšanās. Piemēram, dažos birojos fona mūzika kalpo kā baltā trokšņa mašīna.

Mūzikas klausīšanās priekšrocības mācoties un strādājot

Ja fona mūzika ir rūpīgi izvēlēta, tā var kalpot kā efektīvs līdzeklis gan produktivitātes, gan vispārējās labsajūtas uzlabošanai:

Uzlabota koncentrēšanās

Fona mūzika var maskēt traucējošās skaņas no apkārtējās vides, nodrošinot stabilu dzirdes fonu, kas palīdz cilvēkiem saglabāt koncentrēšanos.Pētījumi liecina, ka instrumentālie skaņdarbi, īpaši tie, kuriem nav dziesmu vārdu, ir īpaši labvēlīgi uzdevumu veikšanai. Tas ir tāpēc, ka tie novērš automātisko smadzeņu reakciju uz runas atšifrēšanu, ja tā ir pazīstamā valodā. Turklāt instrumentālā mūzika samazina smadzeņu tieksmi reaģēt uz pēkšņiem dzirdes pārtraukumiem, nodrošinot vienmērīgāku kognitīvo plūsmu.

Stresa mazināšana

Ir pierādīts, ka nomierinošas melodijas pazemina kortizola, ar stresu saistīta hormona, līmeni, radot relaksētāku garīgo stāvokli, kas veicina ilgstošu koncentrēšanos. Dažādās terapeitiskās vidēs apkārtējās skaņas, piemēram, maigs lietus vai smalki okeāna viļņi, tiek izmantotas, lai mazinātu trauksmi un uzlabotu garastāvokli, radot atmosfēru, kas veicina mieru un radošumu. Atcerieties skaņu ainavu savas pēdējās pilna ķermeņa masāžas laikā, un jūs viegli piekritīsiet šim viedoklim.

Uzlabota atmiņa un mācīšanās spēja

Pierādījumi liecina, ka fona mūzikas klausīšanās var ievērojami uzlabot informācijas atcerēšanos, īpaši, ja mūzika nav uzbāzīga. Studenti, kuri mācību sesiju laikā klausās maigu instrumentālo mūziku, parasti uzrāda labāku atcerēšanos un izpratni, kas liecina, ka šādas melodijas var uzlabot kognitīvās spējas, radot labvēlīgu mācību vidi. Atvainojiet, smagā metāla cienītāji!

Paaugstināta radošums

Ir atklāts, ka noteiktas skaņu ainavas, piemēram, dabas skaņas vai vieglais džezs, stimulē radošo domāšanu, veicinot relaksētu, bet modru garīgo stāvokli. Šo parādību apstiprina akadēmiskie pētījumi, un tā rezonē ar dažādu jomu profesionāļu atziņām, kuri uzsver rūpīgi izvērtētas vides vērtību. kūrēta audio pieredze radošā potenciāla atraisīšanā.

Trūkumi un kad mūzika var novērst uzmanību

Lai gan daudzi cilvēki novērtē fona mūzikas priekšrocības, tās efektivitāte var ievērojami atšķirties atkarībā no cilvēka. Šeit ir dažas bieži sastopamas problēmas, kas ar to saistītas:

Pārāk sarežģīta vai skaļa mūzika

Mūzika ar sarežģītām melodijām, plašiem dziesmu tekstiem vai strauji mainīgu tempu bieži vien var novērst uzmanību no veicamā uzdevuma. Šie elementi var pārslogot smadzeņu kognitīvos resursus, apgrūtinot koncentrēšanās spējas darba vai mācību uzdevumiem. Tā vietā, lai uzlabotu produktivitāti, šāda mūzika var kļūt par uzmanības novēršanas avotu, kas kavē sniegumu. Tas pats attiecas uz pārmērīgs troksnis tavā vietā.

Nekonsekvents apjoms

Pēkšņas skaļuma svārstības var īpaši traucēt koncentrēšanās spējas. Kad skaņas līmenis negaidīti svārstās, tas var aktivizēt smadzeņu trauksmes sistēmu, izraisot cilvēku uzmanības novēršanu un domu gājiena zudumu. Vienmērīgs skaņas līmenis ir ļoti svarīgs, lai radītu vidi, kas veicina dziļu koncentrēšanos.

Individuālā jutība

Ikviens reaģē uz dzirdes stimuliem atšķirīgi. Personām ar dzirdes jutīgumu vai tādiem stāvokļiem kā ADHD, noteikti mūzikas žanri vai skaņu ainavas var saasināt viņu koncentrēšanās grūtības. Šiem cilvēkiem mūzika var pārvērsties no potenciāla palīglīdzekļa par būtisku šķērsli, apgrūtinot viņiem efektīvu uzdevumu veikšanu.

Uzdevumam specifiska uzmanības novēršana

Fona mūzikas ietekmi izšķiroši ietekmē uzdevuma raksturs. Aktivitātes, kurām nepieciešama dziļa analītiskā domāšana, kritiskā spriešana vai sarežģītu problēmu risināšana, bieži vien cieš pat no vieglas fona mūzikas klātbūtnes.Šādos gadījumos smadzenēm ir grūti filtrēt konkurējošus stimulus, kas var izraisīt kognitīvo spēju samazināšanos un palielinātu frustrāciju.

Padomi skaņas vides pielāgošanai

Individuāla reakcija uz mūziku var ievērojami atšķirties no cilvēka uz cilvēku, kas uzsver pielāgošanas nozīmi muzikālajā pieredzē. Tādi faktori kā kultūras fons, personīgā pieredze un pašreizējais emocionālais stāvoklis spēlē izšķirošu lomu tajā, kā cilvēks uztver un reaģē uz dažādiem žanriem, melodijām un ritmiem.

Tāpēc mūzikas pielāgošana individuālajām vēlmēm un emocionālajām vajadzībām var uzlabot iesaisti un baudījumu, padarot personalizētus atskaņošanas sarakstus un veidotas skaņu ainavas par nenovērtējamām, lai maksimāli palielinātu mūzikas ietekmi uz klausītājiem. Esam apkopojuši vairākus padomus, kas palīdzēs jums sākt no kaut kurienes:

• Eksperimentējiet ar žanriemDaudzi uzskata, ka instrumentālā vai klasiskā mūzika nodrošina mierīgu fonu, savukārt pops vai roks ar dziesmu tekstiem varētu novērst uzmanību.

• Skaļuma un tempa regulēšanaZems skaļums parasti ir mazāk uzbāzīgs. Pētījumi liecina, ka lēnāks temps palīdz radīt relaksētu stāvokli, kas ir ideāli piemērots uzdevumiem, kuriem nepieciešama dziļa koncentrēšanās.

• Izmantojiet balto troksni vai apkārtējās skaņasTiem, kam mūzika šķiet pārāk saistoša, baltais troksnis vai dabas skaņas (piemēram, lietusgāzes vai okeāna viļņi) var piedāvāt neitrālu dzirdes fonu, kas joprojām maskē traucējošās skaņas.

• Testēšana un pielāgošanaEksperimentējiet ar dažādām skaņu ainavām dažādu uzdevumu laikā. Lietotnes, kas ļauj pielāgot skaņu vides, var būt ļoti noderīgas šajā procesā.

Šīs pielāgošanas iespējas nodrošina, ka jūsu skaņas vide atbilst jūsu personīgajām un profesionālajām vajadzībām, uzlabojot produktivitāti, neradot uzmanības novēršanu.

Akustiskās vides: kur fona mūzika uzlabo pieredzi

Fona mūzika nav universāla — tai ir savi labākie pielietojumi konkrēti iestatījumi:

• Mājas birojiNeuzkrītošs, nepārtraukts instrumentāls skaņdarbs var maskēt sadzīves uzmanības novēršanas faktorus un palīdzēt saglabāt koncentrēšanos darba laikā.

• LiftiMaiga fona mūzika liftos var mazināt stresu un padarīt īsus braucienus patīkamākus.

• Mazumtirdzniecības veikaliMūzika mazumtirdzniecības telpās nav paredzēta tikai atmosfēras radīšanai — to var noregulēt, lai ietekmētu iepirkšanās tempu. Pētījumi liecina, ka lēnāks temps mudina klientus uzkavēties, palielinot pirkuma iespējamību.

• RestorāniĒdamzonās rūpīgi izvēlēta fona mūzika uzlabo atmosfēru, veicinot relaksējošu maltītes pieredzi bez nomācošām sarunām.

• Skolas un bibliotēkasApkārtējās skaņas ainavas vai klusa instrumentālā mūzika var palīdzēt radīt klusas zonas, kas veicina koncentrēšanos un samazina traucējošo troksni.

Katra no šīm vidēm gūst labumu no pielāgota akustiskā atmosfēra kas vai nu uzlabo pieredzi, vai mazina nevēlamu troksni, uzsverot pielāgotas pieejas nozīmi.

Kā ritms un temps ietekmē smadzenes

Mūzikas ritmam un tempam ir izšķiroša ietekme uz mūsu smadzenēm, dziļi veidojot mūsu emocijas un garīgos stāvokļus.Šeit ir kopsavilkums par to, kā šie muzikālie elementi mijiedarbojas ar mūsu neironu procesiem:

Smadzeņu viļņu piesaiste

Vai esat dzirdējuši par spoguļneironi ko atklāja itāļu neirofiziologs Džakomo Ricolatti?
Amerikas Psiholoģijas asociācija to labi izskaidro: "Spoguļneironi ir smadzeņu šūnu veids, kas reaģē vienādi gan tad, kad mēs veicam darbību, gan tad, kad redzam, ka kāds cits veic to pašu darbību."
Kaut kas līdzīgs notiek, klausoties mūziku – tā var harmonizēties ar mūsu smadzeņu viļņiem (tie viens otru atspoguļo). Klausoties mūziku ar vienmērīgu, aicinošu ritmu, mūsu smadzenes var pārslēgties mierīgā ritmā, veicinot relaksācijas un modrības sajūtu. Maigas alfa smadzeņu viļņu pulsācijas (diapazonā no 8 līdz 12 Hz) bieži ir saistītas ar mierīgas uzmanības stāvokli.

Fizioloģiskā iedarbība

Mūzikas temps var izraisīt mūsos pārsteidzošas fizioloģiskas reakcijas. Lēnas melodijas var savaldzināt mūsu sirdis, pazeminot sirdsdarbību un aizskalojot prom dienas stresu. Turpretī dzīvīgi un ritmiski sitieni piepilda mūs ar vitalitāti, veicinot koncentrēšanās spējas un uzmundrinot garu.

ADHD un koncentrēšanās

Cilvēkiem, kas pārvar ADHD izaicinājumus, mūzikas spēks var būt īpaši pārveidojošs. Pētījumi liecina, ka pastāvīgs ritmisks fons var kalpot kā enkurs nemierīgajā uzmanības novēršanas jūrā, ļaujot šiem cilvēkiem saglabāt koncentrēšanos, neļaujoties pēkšņām pārmaiņām. Šis ritmiskais atbalsts darbojas kā maigs ceļvedis, palīdzot viņiem skaidrāk un mierīgāk veikt savus uzdevumus.

Ideālas skaņas vides atrašana

Tas, kā mēs uztveram skaņu, ir gan zinātne, gan māksla. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties uzlabot produktivitāti mājas birojā, radīt nomierinošu atmosfēru mazumtirdzniecības telpā vai vienkārši baudīt klusu vakaru mājās, pareizā fona mūzika var radīt visu atšķirību. Galvenais ir personalizācija. Eksperimentējiet ar dažādiem žanriem, skaļumiem un tempiem, līdz atrodat savu ideālo dzirdes līdzsvaru katram uzdevumam, ko veicat. Pētījumiem turpinoties atklāt skaņas sarežģītību un tās ietekmi uz mūsu prātiem, spēja veidot mūsu vidi ar akustiskā dizaina palīdzību kļūst arvien pieejamāka un svarīgāka.

Tikmēr, ja esat pārliecināts, ka esat viens no tiem, kuru smadzenes negatīvi ietekmē fona mūzika (pat liftā) – vienmēr ir risinājums: kāpiet pa kāpnēm! Tādējādi ne tikai jūsu smadzenes jums pateiksies, bet arī jūsu sirds.

Papildu lasāmviela &bibliogrāfiskie resursi

• Everests, FA, &Pohlmann, KC (2015). Akustikas galvenā rokasgrāmata (6. izd.). Ņujorka: McGraw-Hill Education.

  
  

• Pasaules Veselības organizācija. (2018). Vides trokšņa vadlīnijas Eiropas reģionam. PVO Eiropas reģionālais birojs.

  
  

• Basners, M., Babišs, V., Deiviss, A., Brinks, M., Klārks, K., Jansens, S., &Stansfeld, S. (2014). "Trokšņa ietekme uz veselību gan uz dzirdes, gan ārpus tā." The Lancet, 383(9925), 1325.–1332. lpp.

  
  

• Šellenbergs, EG (2005). "Mūzika un kognitīvās spējas." Pašreizējie virzieni psiholoģijas zinātnē, 14(6), 317.–320. lpp.

  
  

• Ši, J.N., Huans, V.S. &Čiangs, CL (2012). "Fona mūzikas ietekme uz uzmanību bērniem ar ADHD"."Uzmanības traucējumu žurnāls", 16(8), 645.–654. lpp.

  
  

• Hallam, S., Price, J., &Katsarou, G. (2002). "Fona mūzikas ietekme uz sākumskolas skolēnu uzdevumu izpildi." Izglītības pētījumi, 28(2), 111.–122. lpp.